Senās Rīgas nocietinājumi Mārstaļu un Minsterejas ielas stūrī.
Pēc Indriķa hronikas ziņām šī pilsētas daļa ar nocietinājuma sienu tika apjozta 1209.gadā. Šajā rajonā iespējams atradušies tā saucamie Svētās Marijas zirgu staļļi ( vāciski - der Mahrstall), kuri devuši Mārstaļu ielai nosaukumu. Pilsētas mūris šeit veidoja stūri, gar kuru, no vienas puses tecēja Daugava, gar otru Rīgas upīte. 13.gadsimta beigās, kādā no pavasariem, tieši šajā vietā Daugavas ledus krāvumi mūri sagrāva. Tas tika būvēts no jauna, un tika nolemts uzbūvēt četrstūrainu nocietinājuma torni, blakus Mārstaļu ielas vārtiem, kurš ne tikai pasargāja pilsētas mūra stūri no pavasara plūdiem, bet pildīja arī sardzes torņa un noliktavas funkcijas. Zināms, ka 14. gs to īrējis kāds rātskungs Maršalks.
Attīstoties šaujamajiem ieročiem, lielgabaliem, vecie Rīgas torņi vairs nebija droši pilsētas sargi, un daudzi no tiem tika pārbūvēti. Arī Mārstaļu torni skāra šīs pārbūves. Veco torni nenojauca, bet tam apkārt apbūvēja lielu, pusapaļu torni 25,32 metru platu un ar 4,6 metru biezām sienām. Šis tornis bijis vislielākais Rīgas pilsētas nocietinājuma tornis. Senie pilsētas attēli rāda šo pusapaļo torni, kura vidū slejas vecais tornis.
Zviedru laikos, 17.gs. beigās gar Daugavas krastiem tika izbūvēti bastioni, un Mārstaļu tornis tika nojaukts. Daļēji saglabājās pilsētas nocietinājuma mūris, kuru no abām pusēm apbūvēja ar nabadzīgo ļaužu dzīvojamām ēkām. Fragmentu no tā atliekām var aplūkot viesnīcas pagalmā. Līdz mūsu dienām saglabājusies tikai senākā torņa aizmugurējās sienas fragments un ar ķieģeļu grīdas klājuma atliekām.